15. augusts no 20:00
Daugavgrīvas cietoksnis
«Pēdējā lieta, ko cietokšņa iemītnieki redzēja, bija dzirksteles un šaujampulvera valsis. Pēdējā lieta, ko tie dzirdēja, bija ausīm nāvējošs dārds. Tuvojās pusnakts… No dzīves mokām svabadie nogurušie sprāgoņas apmainījās ar siltiem skūpstiem pirms jādodas gajējā braucienā, un uz apsolīto zemi ceļoja rāma rēgota iemava. tomēr ceļš uz brīvību aprāvās, kad pasažieri noprata, ka debesu karietes vadītājam bija citi plāni...»
2025. gada 15. augustā DZEJAS PUSNAKTĪ CIETOKSNĪ Daugavgrīvas cietoksnī sagaidīja melnā dāma un asiņainā mērija, kur uzstāsies Fenomenālais DJ duo ŠAUJAMLŪKA (Krista Kaufmane un Gerda Roze Medne) un Fantastiskais VJ BASTIONS (rio b), taču brīvības tematiku atklāja DZEJNIEKI – IZVADĪTĀJS (Krišjānis Zeļģis), TĀ PATI BRĪVĪBA, TIKAI AR IZMISUMU (Inga Pizāne), ZIRNĒKLIS (Klemencs Rietenis), BASTĪLIJA (Zintis Sils) –, dzejnieču grupas POST-MISTIĶES un MĪKSTĀS (Drāmas Dāmas), Latvijas dzejas slamu dzejnieki VEĻU LAIKS (Elīza Lielpētere, Grēta Volkoviča, Leons Jūlijs Strupītis, Anastasija Sisojeva, Anete Pulkstene), radošā apvienība ĶURĶRAGS (Briežrags), rokgrupa DACES RĒGU KANTORIS (Gultņi), pat ieradās spoki un rēgi. Bet pie bāra notika DZĪVAIS RADIO «runā gari!», kur notika sarunas ar pasākuma māksliniekiem un dzejas BRĪVAS MIKROFONS, kur ikkatram bija iespēja piedalīties,.
«…no dzīves mokām svabadie nogurušie sprāgoņas apmainījās ar siltiem skūpstiem pirms jādodas gajējā braucienā, un uz apsolīto zemi ceļoja rāma rēgota iemava. tomēr ceļš uz brīvību aprāvās, kad pasažieri noprata, ka debesu karietes vadītājam bija citi plāni...»
Pasākums noritēja ar Valsts kultūrkapitāla fona finansējuma palīdzību.
«Dzejas pusnaktī cietoksnī kopā ar dzejniekiem, kā arī ar performatoriem, mūzķiem, spokiem un rēgiem, mēs gan reflektēsim par dažām ieslodzījuma un brīvības tēmām, gan eksperimentēsim ar formām, veidojot performances un atklāsim dzeju vēl neredzētos veidos. Šajā unikālajā, tomēr aizmirstajā kultūras piemineklī, Daugavgrīvas cietoksnī, ir milzīgs gods būt, īstenot pasākumu, no tā arī izriet ideja par brīvību. Mēs atbrīvojam kā cietoksni no klusuma, tukšuma, aizmirstības, tā dzeju, radot to interesantu, aizraujošu, piesaistošu arī tādai auditorijas daļai, kas nemaz par literatūru neinteresējas.»
Pasākuma producents Kārlis
IZVADĪTĀJS (Krišjānis Zeļģis)
pāri stāvlaukumam
skaitot pie sevis soļus
bet varbūt laiku
tuvojos mašīnai
baltam VW busiņam
kas nodzīts gabaldarbu
apburtajā lokā
piegājis
neskatoties izsitu stiklu
vienmēr laiks
vienmēr tik trūkstošās sekundes
signalizācija
stiklu gurkstoņa
uz sēdekļa somiņa
nekad nevar zināt saturu
nekad nevar zināt
bardačoks pilns papīra dvieļu
pavisam mierīga rudens diena
izmiris stāvlaukums
pa logu izliecas vecene
atlikušas piecas sekundes
no stūra izlien auto
desmit soļi līdz tuvējam žogam
ar lēcienu pāri
dārziņā protams suns
nekādu pārsteigumu
tad nākamā sēta
dārziņā suns
protams
vēl viena sēta
sapampis pusaudzis krēslā
un vēl viena sēta
tad lauks
usnes
dubļi
trūdi
TĀ PATI BRĪVĪBA, TIKAI AR IZMISUMU (Inga Pizāne)
(..)
Cietums ir rakstnieka paradīze, teicis kāds dzejnieks.
Lai disciplinētu sevi rakstīšanā, Petija Smita iedomājas, ka ir cietumā.
Kāpēc man šķiet, ka vienvietīgā kamerā var justies brīvs un brīvībā ieslodzīts?
Pieņemsim, ka esmu tik brīva, ka varētu jūsu priekšā mesties kaila, ja gribētu?
Pieņemsim, ka jūs esat tik brīvi, ka varētu manā priekšā mesties kaili, ja gribētu?
Ja pastāvētu brīvā griba.
Varbūt brīvība nozīmē pieņemt savas robežas?
Uzcelt savu cietoksni?
Kāpēc 5 gadu vecumā izlēcu pa logu?
Vai bailes būt vienai bija lielākas par bailēm no soda?
Vai tagad būtu otrādi?
Kur beidzas mana brīvība un sākas jūsu?
Ielieciet mani cietumā un pavēliet rakstīt
Sodiet mani ar to pašu brīvību, tikai ieslodzījumā
ar to pašu cietumu, tikai brīvībā –
vai tas nav viens un tas pats?
Kas bija pirmais – manas alkas pēc brīvības vai pēc ieslodzījuma?
Atzīsties, ka arī tu savā ādā jūties kā cietumā!
Atzīsties, ka gribētu justies brīvi,
bet nezini kāāāāā
āāāāā
Atzīsties vai vienkārši nāc padejo ar mani manā cietumāāāā!
PASĀKUMA ATBALSTĪTĀJI
foto: Sarma Tukāne
